Publicējot šo atklāto vēstuli, kas jau nosūtīta atbildīgajiem ministriem un citām amatpersonām, vēršam Jūsu un visas Latvijas sabiedrības uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta absurdo likumdošanas interpretāciju un rīcību, ierobežojot Latvijas iedzīvotāju līdzdalību un sodot labdarības organizāciju par brīvprātīgā darba īstenošanu.
“Pilsoniskā līdzdalība – darbība sabiedrības labā, interešu aizstāvība un sabiedrības iesaistīšanās politikas procesos ir svarīgs demokrātijas pamats. Pilsonisko līdzdalību realizē, iesaistoties dažādās organizācijās, politiskās partijās, piedaloties vēlēšanās, sapulcēs, gājienos un piketos, veicot brīvprātīgo darbu un ziedojot u.c. […] Augsti attīstīta pilsoniskā sabiedrība ir pamats valsts politiskai, kulturālai, ekonomiskai un tehnoloģiskai attīstībai.”
Ar šādiem vārdiem 2011. gada nogalē apstiprinātajās “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012. 2018. gadam” Ministru kabinets paudis atbalstu un centienus veicināt iedzīvotāju līdzdalību labākas Latvijas veidošanā, tostarp labdarībai un brīvprātīgajam darbam nevalstiskajās organizācijās.
Tai pat laikā valsts pārvaldes iestāde – Valsts ieņēmumu dienests (VID) – brīvprātīgo darbu nevalstiskajās organizācijās ierobežo un uzliek naudas sodu par to, ka organizācijas grāmatvedību kārto brīvprātīgais, uzskatot to par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, neņemdams vērā Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto, ka šajā organizācijās ir tiesības nodarbināt personas brīvprātīgā darbā.
Apliecinājums šādai VID rīcībai un likuma interpretācijai, kas darbojas gluži pretēji iepriekš minētajai rīcībpolitikai, ir šī gada februārī uzliktais 500 latu naudas sods labdarības organizācijai “Valmieras novada fonds” , kur grāmatvedību veic grāmatvedis uz brīvprātīgā darba līguma pamata. Arī citas organizācijas ir atzinušas, ka iepriekšējos gados vienkāršības labad ir piekāpušās VID prasībai un noslēgušas “viena lata līgumu” ar grāmatvedi. Tā ir formāla likuma apiešana, nevis risinājums ilgtermiņa pilsoniskās sabiedrības attīstībai Latvijā!
VID atsakās ņemt vērā Biedrību un nodibinājuma likuma 8. pantu, kas atļauj šīm organizācijām savu mērķu sasniegšanai iesaistīt brīvprātīgos. Uzskatām, ka brīvprātīgos nevar dalīt kategorijās un pēc uzticēto pienākumu rakstura. VID arī neuzklausa pamatojumu, ka Valmieras novada fonds ir bezpeļņas organizācija, kas veic sabiedriska labuma darbību. Uzskatām, ka sodīt labdarības organizācijas par brīvprātīgo darbu ir absurdi un absolūti neatbilstoši pilsoniskās sabiedrības pamatprincipiem, kurus Latvijā un visā Eiropas Savienībā cenšamies veicināt, cilvēkus mudinot uz līdzdalību un sabiedrisko aktivitāti. Sevišķi absurds šāds brīvprātīgā darba noliegums šķiet, kad tik tikko noslēdzies Eiropas brīvprātīgā darba gads, kurā netika panākta brīvprātīgā darba likumdošanas sakārtošana, bet no Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgajām amatpersonām apgalvots, ka brīvprātīgo darbs ir veicināms ikvienā jomā un tā uzskaitei izmantojams brīvprātīgā darba līgums.
Pretrunas VID rīcībā vairo arī citi normatīvie akti. Piemēram, Sabiedriskā labuma organizāciju likums mudina organizācijas taupīt līdzekļus administratīvajiem izdevumiem, netērējot šim mērķim vairāk kā 25% no ziedojumiem. Organizācijas tāpēc meklē veidus, kā ekonomēt un ziedotāju naudu izlietot efektīvāk, arī ikdienas darbos pēc iespējas vairāk iesaistot brīvprātīgos. Taču ekonomija un sabiedrības iesaiste beidzas ar naudas sodu!
Ja Ministru kabinets un Saeima, iesaistot arī VID vadību un nevalstiskās organizācijas, ar steigu nerīkosies, lai mainītu VID praksi, tad jau rīt jaunas soda kvītis 500 1500 latu apmērā var saņemt neskaitāmi simti mazāku un lielāku nevalstisko organizāciju, kas grāmatvedību kārto, pateicoties brīvprātīgo atsaucībai.
Jāpiezīmē, ka brīvprātīgā darba regulējums Latvijā šobrīd vispār ir ļoti vājš. Faktiski par to runā tikai divi likumi – Jaunatnes likums un Biedrību un nodibinājumu likums, katrs pāris teikumu apjomā. Civillikuma nodaļa par brīvprātīgo darbu ir iestrēgusi varas gaiteņos jau vairākus gadus! VID un Valsts Darba inspekcija to šobrīd izmanto, lai brīvprātīgo darbu ierobežotu. Uzskatām, ka ir pēdējais brīdis noteikt, kā Latvijā tiek īstenots brīvprātīgais darbs, nosakot tam atbalstošu regulējumu un uzraudzības institūciju praksi, kā arī dodot plašāku skaidrojumu, lai gan iedzīvotājiem, gan organizācijām, gan kontrolējošām iestādēm būtu viennozīmīgi saprotami nosacījumi brīvprātīgā darba organizēšanai un ieviešanai Latvijā! Uzskatām, ka Kultūras ministrija, kura ir atbildīga par pilsoniskās sabiedrības rīcībpolitikas ieviešanu Latvijā, ir bijusi nolaidīga attiecībā pret šo tēmu, nevirzot un nesakārtojot to jau vairāk nekā divus gadus!
Latvijas nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas mērķis par stipru, saliedētu Latvijas tautu nav īstenojams bez aktīvas iedzīvotāju līdzdalības! Tāpēc aicinām Saeimas deputātus, Ministru kabinetu, atbildīgās ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes ar steigu rīkoties, pilnveidojot brīvprātīgo darbu regulējošos normatīvos aktus, lai uzraugošo iestāžu darbība un absurdā likumu interpretācija neizbeigtu brīvprātīgā darba ideju Latvijā pat īsti nesākušos!
Tāpat lūdzam Jūsu skaidrojumu:
1) Vai Jūsu iestāde atbalsta Valsts ieņēmumu dienesta praksi sodīt nevalstiskās organizācijas par grāmatveža brīvprātīgo darbu?
2) Kādi ir Jūsu priekšlikumi vai jau konkrēti rīcības plāni, lai sakārtotu brīvprātīgā darba normatīvo regulējumu Latvijā?
Vēstuli atbalsta:
- Ansis Bērziņš, Valmieras novada fonds
- Rasma Pīpiķe, Latvijas Pilsoniskā alianse
- Rūta Dimanta, fonds “Ziedot”
- Agnese Lešinska, Sabiedriskās politikas centrs “Providus”
- Vita Brakovska, biedrība “Zinis”
- Mareks Indriksons, nodibinājums “ABLV Charitable Foundation”
- Inese Šubēvica, biedrība “Jaunatnes līderu koalīcija”
- Marija Heislere-Celma, Pilsoniskās sabiedrības attīstības fonds
- Dzintra Zvejniece, Alūksnes un Apes Novada fonds
- Ilze Kreišmane, Lielvārdes Attīstības fonds
- Aiga Jaunskalže, Liepājas novada fonds
- Iveta Rorbaha, Talsu novada fonds
- Nils Treijs, Tirzas pagasta attīstības biedrība
- Ilze Skuja, nodibinājums “Palīdzēsim.lv”
- Ieva Indriksone, Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs
- Baiba Udrase, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai
- Kristīne Garina, biedrība “Mozaīka”
- Gunita Berķe, Onkoloģijas pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks”
- Marija Ābeltiņa, biedrība “Skalbes”
- Biedrība “Dia+Logs”
- Ģirts Strazdiņš, Latvijas Dabas fonds
- Līga Āboltiņa, Sociālo darbinieku biedrība
- Dace Līkanse, Pacientu ombuds
- Juris Ubarsts, biedrība “Ozols”
- Zanda Bērziņa, Dzīvnieku pansija “Ulubele”
- Anta Brača, Mores muzejs
- Kristīne Veispale, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija
- Eva Birzniece, biedrība “Pro Futuro”
- Viktors Stefanovičs, Latvijas Ukraiņu biedrība
- Latvijas Sarkanais Krusts
- Sabiedrība par atklātību “Delna”
Vēstule nosūtīta šādām amatpersonām:
- LR Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai,
- LR Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim,
- Finanšu ministram Andrim Vilkam,
- Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim,
- Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei,
- Labklājības ministrei Ilzei Viņķelei,
- Tieslietu ministram Gaidim Bērziņam,
- LR Tiesībsargam Jurim Jansonam,
- NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes vadītājai Elitai Dreimanei,
- Sabiedrības integrācijas fonda direktorei Aijai Bauerei,
- Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei Nelijai Jezdakovai,
- Valsts Darba inspekcijas direktoram Renāram Lūsim