Ceturtdien, 8. februārī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Demokrātijas akadēmijas noslēguma pasākums “Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība. Ietekme un gūtais nākotnei?”, kurā eksperti un viedokļu līderi diskutēja par pilsoniskās aktivitātes nozīmi demokrātiskajos procesos, bet akadēmijas absolventi un atbalstītāji atbildēja uz jautājumiem par demokrātijas vērtībām, nozīmību, trūkumiem pilsoniskajā sabiedrībā.
Atklāšanas uzrunā Latvijas Lauku foruma izpilddirektores pienākumu izpildītāja Zane Seredina-Puriņa norāda, ka Demokrātijas akadēmijā iegūtās zināšanas un prasmes veicinās absolventu spējas rast vidusceļu cieņpilnā sadarībā. Demokrātijas akadēmija turpinās pilnveidoties, reaģējot uz pilsoniskās sabiedrības izaicinājumiem un vajadzībām, attīstot jaunas mācību programmas un šobrīd piedāvā mācības jebkuram interesentam tiešsaistes e-mācību formātā platformā demokratijasakademija.lv.
Demokrātijas akadēmijas dalībniekus ar uzrunu sveica Egils Levits (Valsts prezidents no 2019-2023), kurš bija klātesošs 2023. gada 31. janvāra Demokrātijas akadēmijas atklāšanā. Levita kungs uzsvēra, ka demokrātijā mums katram ir amats – pilsonis. Par demokrātu nepiedzimst un līdz tam ir jāizaug, un šīs prasmes jānodod tālāk. Svarīgi, lai šī ķēde nepārtrūkst. Demokrātijas akadēmija ir svarīgs šīs ķēdes posms.
Pirmajā pasākuma daļā – paneļdiskusijā - piedalījās 7 eksperti un viedokļu līderi: Egils Levits, Aktīvo iedzīvotāju fonda programmas vadītājs Ansis Bērziņš, konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos Zane Legzdiņa – Joja, Krāslavas rajona partnerības administratīvā vadītāja un Demokrātijas akadēmijas absolvente Zane Ločmele, Demokrātijas akadēmijas īstenošanas partnerorganizācijas Latgales reģiona biedrības "Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs" koordinators Oskars Zuģickis, žurnāliste un mediju eksperte, Baltijas mediju izcilības centra dibinātāja un bijusī LTV programmu direktore Rita Ruduša, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Inta Mieriņa. Paneļdiskusiju vadīja Demokrātijas akadēmijas mācību programmas eksperte Liene Valdmane.
Diskusijā dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem par to, kā kļūt par demokrātu sevī, kā stiprināt valsts un pašvaldības institūcijas un uzticēšanos tām, kā veicināt pilsonisko aktivitāti, kāda ir mediju nozīme demokrātijā. Asociētā profesore Inta Mieriņa uzsvēra, ka demokrātiskās prasmes attīstās visa mūža garumā un Demokrātijas akadēmija ir svarīgs posms šo prasmju pilnveidošanā. Rita Ruduša akcentēja mediju nozīmi demokrātijas procesos un informēja, ka pētījumi pierāda to, ka vietējo mediju likvidēšana mazina pilsonisko līdzdalību, zemāku iesaisti vēlēšanās, augstākus korupcijas riskus.
Demokrātijas akadēmijā iegūtās zināšanas ir bijis kā impulss vairāk iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs savā pašvaldībā, uzsvēra Demokrātijas akadēmijas absolvente Zane Ločmele. “Mēs esam kļuvuši par demokrātijas vēstnešiem savā novadā!”, tā savā atbildē norādīja Demokrātijas akadēmijas absolvente.
Pasākuma otrajā daļā Demokrātijas akadēmijas absolventi un atbalstītāji analizēja situācijas 2023. gadā, kuras varētu būt bijušas kā apdraudējums demokrātijai. Dalībniekus diskusijā iesaistīja un provocējošos jautājumus uzdeva “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un Liene Valdmane.
Noslēgumā dalībnieki viens otram uzdeva un atbildēja uz tādiem svarīgiem jautājumiem - vai demokrātija ir labākais iespējamais valsts pārvaldes veids, kādas ir demokrātiskas sabiedrības galvenās vērtības, kādos veidos demokrātiska sabiedrība var nodrošināt taisnīgumu marginalizētām un nepietiekami pārstāvētām grupām, kā demokrātiskas sabiedrības var risināt globalizācijas radītos izaicinājumus, nezaudējot nacionālās identitātes un suverenitātes izjūtu u.c.
Informācijai: Demokrātijas akadēmija darbojas ar mērķi stiprināt Latvijas sabiedrības pilsonisko kompetenci, tās kapacitāti, uzlabot informācijas pieejamību un sekmēt sadarbību un uzticību starp sektoriem un arī pilsoniskās sabiedrības vidū. Demokrātijas akadēmijā ir unikāli izstrādāta licencēta bezmaksas mācību programma ar mērķi stiprināt Latvijas sabiedrības pilsonisko kompetenci, spēcināt kapacitāti, uzlabot informācijas pieejamību un sekmējot sadarbību un uzticību starp sektoriem un arī pilsoniskās sabiedrības vidū. Pirmajā klātienes programmā pieteicās vairāk kā 200 dalībnieki no visas Latvijas un pirmās apliecības par licencetas mācību programmas apgūšanu saņēma 149 dalībnieki. Šobrīd vietnē www.demokratijasakademija.lv ir pieejamas tiešsaistes mācību kurss ikvienam interesentam.
Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas - biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, apvienojot organizāciju līdzšinējo pieredzi un ekspertīzi, kas gūta 20 gadu garumā NVO sektora un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas aktivitātēs, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.
